Pēc īsas apvienības prezidentes Ināras Uzoliņas uzrunas un apsveikuma piecu gadu jubilejā varējām ieklausīties Antras Anuzes stāstījumā par jaunas kultūras biedrības „Gaudium” izveidi Liepājā.

Pēcpusdienā lektore no Liepājas Vinita Latuskeviča mums sniedza vispārēju ieskatu fototerapijā un atsevišķās metodēs darbā ar fotoattēliem. Piemēram, iedod katram kādu tēmu (klusums, bailes, apjukums, cerība un tml.), tad izsūta laukā fotografēt. Atgriežoties auditorijā, darbojas ar attēliem. Stāsta izjūtas, domas, to, kā notika pats kadru meklēšanas process. Vai arī – dots uzdevums sameklēt kādu foto, kas raksturo tevi bērnībā, kādu, kas attiecas uz šo brīdi, tad vēl ģimenes foto un pāris pašam nozīmīgus attēlus. Tad mazajās grupiņās pa 4 katrs stāsta par savām foto. Skatās un analizē, kuri tev tuvie cilvēki ir šajās atlasītajās foto, kuru tur nav. Pārdomā, kādēļ tad tomēr šo dzīvē tik svarīgo cilvēku nav. Mēģina izjust tās emocijas, kuras redzamas attēlos. Salīdzina tās ar savām šodienas izjūtām. Analizē grupas (arī ģimenes) foto. Cik lielu laukumu katrs dalībnieks ieņem, kurš stāv centrā. Cenšas izprast šo cilvēku savstarpējās attiecības un attieksmi vienam pret otru… Un tā bez gala.

Tālāk jau ķērāmies pie praktiskām lietām: mēs veidojām gan savu, gan dažādu no žurnāliem, bukletiem savāktu attēlu kolāžas par noteiktu tēmu. Pēc tam arī tās apspriedām. Bija tik pārsteidzoši redzēt mūsu meiteņu dažādos darbiņus – no spilgti sievišķīgu problēmu atspoguļojuma līdz pat sabiedriski eksistenciālu, ļoti aktuālu jautājumu izvirzīšanai attēlu valodā. Netrūka arī īstas jautrības, jo mēs jau protam savas problēmas pasniegt arī tā.
Mums ļoti patika katrs no šiem piedāvātajiem darbu veidiem. Tiešām, tas lika uz vecām lietām paskatīties ar šīsdienas acīm.

Vakars pagāja, ieklausoties, pārrunājot un, protams, neiztrūkstoši – uzmundrinot vienai otru. Katrs varēja laiku pavadīt sev vēlamā veidā. Varēja makšķerēt piemājas lielajā dīķī, parunāt ar viesu mājas saimnieku par muzeja izveides iecerēm un iespējām. Pirts prieki – miesas un gara tīrībai, sporta laukums, ja kārojās ko aktīvāku.

Labā Gana svētdienā devāmies uz Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīcu, kur dominikāņu Jēzus un Marijas māsas misionāres Emanuela OP un Katrīna OP mūs aicināja pievienoties pateicības lūgšanā Jēzum par Lieldienu dāvanu – uzvaru pār nāvi, upurējot savu dzīvību. Pavadījušas kādu brīdi Jēzus klātbūtnē, atgriezāmies draudzes mājā, kur māsas mums novadīja lekciju – nodarbību par sievietes garīgumu.

Vēlamies pateikties arī priesterim Jurim Zagorskim, kurš varēja izbrīvēt laiku, lai kopā ar mums svinētu Sv. Misi LKSA nodomā.

Savā ikdienā atgriezāmies, radošām idejām un iedvesmām bagātinātas!

Anita Liepiņa

Sestdien, 3. februārī, viesnīcā „Skanste” Rīgā, Latvijas Katoļu sieviešu apvienība bija pulcinājusi dažādas kristīgās organizācijas, kas darbojas sociālajā sektorā, uz kopīgu ekumenisko forumu. Forums notika ekumēniskās nedēļas ietvaros, kad Baznīca aicina dažādu konfesiju pārstāvjus vienoties kopīgā lūgšanā par mieru un saticību.

Forumā piedalījās kopā 17 organizācijas, no kurām 10 sevi prezentēja – gan tieši saistītas ar Romas katoļu Baznīcu, Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu vai baptistu draudzi, gan arī starpkonfesionālas.

Tikšanos atklāja priesteris Andris Kravalis, aicinot visus vienoties kopīgā lūgšanā par kristiešu vienotību. Pēc lūgšanas pr. Kravalis dalījās pārdomās par ekumenismu – ko veicina kristiešu sadarbība dažādās jomās kalpojot cilvēkiem. Ekumenisma tēma tika aizskarta arī foruma otrā daļā, kad Sandra Gintere referēja par ekumenisma galvenajām iezīmēm mūsdienās. Abi referenti uzsvēra, ka kristīgajām konfesijām ir daudz vairāk kopīgā kā atšķirīgā un ka tas ir labs pamats sadarbībai. Sandra Gintere minēja arī to, ko daudzas kristīgās organizācijas Latvijā jau ir pieredzējušas – ekumeniskā sadarbība īpaši svarīga ir tiem kristiešiem, kas veic misijas darbu vai strādā sociālajā sfērā. Šī atziņa apstiprinājās arī foruma gaitā – lielākā daļa no organizācijām, arī tās, kuras pieder konkrētai Baznīcai vai draudzei, ir savā darbā sadarbojušās arī ar citu konfesiju kristiešiem. Tāpat vairākas no organizācijām ir jau dibinātas kā starpkonfesionālas.

Foruma dalībnieces un dalībnieki tikšanās gaitā – gan sarunās, gan savās prezentācijās – izteica viedokli, ka šāda tikšanās ir ārkārtīgi vērtīga, un noslēgumā izteica vēlēšanos tikties atkal – cerams, ka nākošreiz vēl kuplākā skaitā.

Ar dziesmām un savu spēlēto mūziku foruma dalībniekus noslēgumā iepriecināja Sintija Grava un jauniešu ansamblis „Vējš”.

Forumā piedalījās:

Biedrība „Latvijas Katoļu sieviešu apvienība” (organizētāja), LELB cietumu kalpošanas apvienība, LELB Diakonijas centrs, biedrība „Nepaliec viens”, biedrība „Mārtiņmāja”, „Kustība par dzīvību”, fonds „Kopā”, Auces Kristīgā Sieviešu organizācija, Sociālās aprūpes centrs „Saulriets”, biedrība „Kalna svētību kopiena”, Dominikāņu laju kopiena, Franciskāņu laju kopiena, Sociālās aprūpes centrs „Ave Maria”, Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība „Saulgrieze”, Kristīgais Radio, kristīgā izdevniecība „Kala Raksti”, Vatikāna Radio.

Pasākumu atbalstīja Vācijas katoļu fonds „Renovabis”.

—      Vai varat pastāstīt, kā radās ideja dibināt Latvijas Katoļu sieviešu apvienību?

1998. gadā Betānijas Dominikāņu māsu klostera priore māsa Marjolaina bija saņēmusi ielūgumu dalībai seminārā, kuru organizēja Eiropas Katoļu sieviešu organizāciju apvienība. Māsa piedāvāja man šo iespēju un es ar prieku piekritu. Iepriekš nebiju neko zinājusi par katoļu sieviešu organizācijām, ar ko tās nodarbojas, kādi ir to mērķi. Šajā seminārā man atklājās  jauna pasaule. Uzzināju, ka gandrīz katrā valstī, kur ir kristieši, pastāv un darbojas arī katoļu sieviešu organizācijas. Un visas šīs organizācijas ir Pasaules Katoļu sieviešu organizāciju apvienības locekles. Tās sadarbojas un atbalsta viena otru. Ticiet man, visā pasaulē sievietēm ir vienādas problēmas, neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa vai kultūras. Es sapratu, ka arī Latvijas katoļu sievietēm ir nepieciešama sava organizācija, kurā viņas varētu kopīgi darboties un sadarboties. 5 gadus es aktīvi biju iesaistījusies Pasaules Katoļu sieviešu organizāciju apvienībā. Esmu ieguvusi lielu pieredzi, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad mēs varam  pašas darboties.

—      Kādi ir apvienības mērķi?

Mūsu galvenais mērķis ir pildīt tuvākmīlestības bausli. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir ļoti daudz vajadzību, tādēļ mums ir ļoti plašas iespējas palīdzēt un tādā veidā apliecināt savu mīlestību. Ja runājam par  konkrētiem mērķiem, tad tie ir

—      līdzdarboties Baznīcas un sabiedrības dzīvē;

—      veicināt sieviešu solidaritāti un pašapziņu; norādīt sievietēm uz viņu tiesībām sabiedrībā, valstī un Baznīcā;

—      palīdzēt sievietēm, kuras ir nonākušas grūtībās; sevišķi jaunajām un vientuļajām māmiņām;

—        pārstāvēt vērtīborientētas, reliģiski motivētas politiskās intereses; piemēram – pieprasīt sievietēm un māmiņām labvēlīgu likumdošanu, kas nodrošinātu pietiekamu sociālo un finansiālo atbalstu.

Mūsu mērķis ir integrēt kristīgo ticību mūsu ikdienā un ar saviem darbiem apliecināt to. Jēzus ir aicinājis padzirdīt izslāpušos, pabarot izsalkušos un apģērbt kailos. Šis aicinājums nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien. Protams, vēlamies realizēt ne tikai sociālos projektus, bet arī izglītojošos. Mums visiem ir tiesības uz cieņpilnu dzīvi, tādēļ ir jānovērš vēl esošās netaisnības sabiedrībā un likumdošanā.

—      Kā Jūs plānojat realizēt savus mērķus?

Lai realizētu savus mērķus, mums ir nepieciešams sakontaktēties ar sievietēm, kuras vēlās darboties vai jau darbojas. Esam plānojušas reālus pasākumus, kuros varētu piedalīties jebkura sieviete, gan organizēšanā, gan pašā pasākumā.

·           Konkrēti tie būtu pašapziņas semināri sievietēm, kuri ir paredzēti 1 reizi mēnesī sestdienās 2 gadu garumā. Šajos semināros sieviete atklāj pati sevi, sākt apzināties sevī to, kas vēl ir bijis apslēpts. Tos varētu saukt arī par paš-izziņas semināriem. Jau 20 gadus balstoties uz šiem semināra materiāliem, kurus ir izstrādājusi Austrijas klostermāsa,  tiekas un strādā sievietes Eiropā. Ikdienā mums nav iespējas pārdomāt ļoti svarīgus jautājumus: Kāda es esmu? Kādēļ es tāda esmu? Vai es varu mainīties? Kas man būtu jāmaina? Sevišķi sievietes, kurām ir jārūpējas par savām ģimenēm, ir noslogotas un šīs sestdienu tikšanās reizes būtu viņām kā atelpa no ikdienas. Šis laiks tiks veltīts tikai viņām. Un tas ir ļoti svarīgi. Kad mēs apzināmies savas gaišās un tumšās puses, tad mēs arī kļūstam drošākas, vairāk uzdrošināmies, mēs nebaidāmies no kļūdām un neveiksmēm, jo saprotam, ka neesam pilnīgas un neviens no mums nav pilnīgs. Mēs atļaujamies būt tādas, kādas esam. Mēs atklājam savu vienreizību, unikālo neatkārtojamību. Un kad mēs to apzināmies, tad arī mūsu pašapziņa aug un mūs nenomāc mazvērtības jūtas.

• Esam plānojušas realizēt dažādus projektus, kuros vēlamies iesaistīt apvienības sievietes. Tie būs izglītojoši semināri, katoļu sieviešu laikraksta izdošana,  tikšanās reizes ar dažādiem speciālistiem, atpūtas pasākumi, izbraucieni un svētceļojumi. Laji ir aicināti līdzdarboties draudžu dzīvēs. Sievietes var iesaistīties Sv. Mises, arī bērnu Sv. Mises  sagatavošanā, svētdienas skolu vadīšanā, pieredzes un lietu apmaiņas centru veidošanā. Ir jāskatās, kādas ir intereses un vajadzības. Tad arī var ļoti daudz ko organizēt, lai draudzes dzīve būtu interesanta un garu bagātinoša. Ir skumji, ja cilvēki atnāk tikai uz Sv. Misi. Viņi lūdzas kopā, saņem žēlastības, bet viens otru gandrīz nepazīst. Nepazīst otra vajadzības. Sievietēm parasti piedēvē aprunāšanas netikumu. Un tas ir arī pamatoti, taču aprunāšana bieži vien ceļas no patieso apstākļu nezināšanas. Ir nepieciešams kontakts.  Arī tādēļ, ka tik daudzi taču jūtas vientuļi.
• Taču mēs vēlamies sniegt arī reālu sociālo palīdzību. Piesaistīsim līdzekļus, lai varētu atbalstīt vientuļās un jaunajās māmiņas, kurām ir ļoti nepieciešams šis atbalsts. Pašlaik atbalstam ar privātu ziedojumu palīdzību jau 2 ģimenes. Tas nav normāli, ka mūsu likumdošana nenodrošina pietiekamu sociālo un finansiālo atbalstu šīm sievietēm, tādēļ ir jādarbojas arī politiskajā jomā, lai mainītu esošo situāciju. Kopā ar citām Latvijas sieviešu organizācijām tas ir iespējams. Mums tikai vajag aktīvi darboties. Latvijā taču lielākā iedzīvotāju daļa ir sievietes! Un kurš pie mums visvairāk cieš? Kurš dzīvo lielākā nabadzībā? Kurš visvairāk rūpējas par ģimenēm? Sievietes. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņpilnu dzīvi un dzīves apstākļus. Un mums tas ir jāapzinās, ka pašreizējā situācija nav normāla! Mums ir jāaizstāv savas tiesības, savu bērnu tiesības. Un domāju, ka jebkurš vīrietis būs tikai vinnētājs, ja viņa māte, sieva, māsa vai meita būs laimīgas, nedzīvos nabadzībā un spēs realizēt savu aicinājumu.

—      Kādēļ Jūsuprāt ir Latvijas katoļu baznīcā svarīga šāda apvienība?

Mūsu apvienība varētu teikt ir saikne starp valsti un Baznīcu. Katoļu Baznīcu. Mēs vēlamies savu kristīgo pārliecību realizēt savā ikdienā. Iepazīstot Baznīcas mācību un smeļoties tajā spēkus, mēs ejam darboties pasaulē. Mūs nevada mūsu ambīcijas, mantkārība vai tieksme pēc nopelniem. Mūsu dzinulis ir ticība un tuvākmīlestība. Ja mēs aizstāvam dzīvību, tad balstāmies uz Baznīcu kā autoritāti. Tēlaini sakot, Evaņģēlijs ir mūsu statūti.  Ar to mēs atšķiramies no parastas valstiskas organizācijas.

Katoļu Baznīcai mūsu apvienība ir svarīga, jo gribam sekmēt laju, konkrētāk, sieviešu iesaistīšanos baznīcas dzīvē un aktivitātēs.

—      Kādēļ tā ir tikai sieviešu apvienība? ( nevis siev. un vīr.? )

Es varētu uzdot pretjautājumu. Kādēļ ir sieviešu un vīriešu klosteri? Bet ja nopietni, tad ir tā, ka jo konkrētāk ir noformulēts mērķis, jo vieglāk to sasniegt. Ja mēs tagad vēlētos atbalstīt un palīdzēt gan sievietes, gan vīriešus, tad mēs netiktu ar mūsu uzdevumu galā. Tās ir divas dažādas mērķauditorijas. Katrai ir savas vajadzības, intereses un vēlmes. Nav labi tās jaukt kopā.

—      Kādēļ Jūsuprāt sievietēm ir svarīgi būt arī tikai sava dzimuma lokā?

Ja runa būtu tikai par izklaides pasākumiem, tad gan nebūtu problēmas, ja piedalītos gan vīrieši, gan sievietes. Bet iedomājaties pašapziņas semināru, kurā tiek pārrunāti ievainojumi, bailes, nedrošība. Sieviete sievieti vieglāk saprot, viņām bieži vien ir vienādas problēmas. Vīriešu klātbūtne tikai mulsinātu un neļautu atvērties. Tas taču nav noslēpums, ka vīrieši un sievietes ir dažādi. Un tas ir labi, ka tā ir. Iedomājaties Lietuvu un Latviju. Lietuvieši nerisina Latvijas problēmas un otrādi. Šīs valstis tikai sadarbojas.

Sievietēm ir svarīgi būt kādu laiku tikai starp sievietēm. Un vīriešiem tikai starp vīriešiem. Ikdienā mēs taču bieži piedzīvojam sieviešu vakarus, kad sapulcējas draudzenes un izrunā visu, kas uz sirds sakrājies, atbalsta viena otru, iedrošina. Iedomājieties, kas būtu, ja šo sieviešu vidū būtu kaut vai 1 vīrietis. Pirms atklāti kaut ko pateikt, sieviete aizdomātos, ko vīrietis par viņu padomās, vai būs labi, ja arī viņš to uzzinās utt. Tas ir mūsu instinkts – vēlme izpatikt jeb iepatikties pretējam dzimumam, parādīt sevi no labākās puses, slēpt savus trūkumus un nepilnības. Tāda ir mūsu daba, kas diemžēl mums dažreiz neļauj atklāti pārrunāt lietu vai problēmu būtību. Starp sava dzimuma pārstāvjiem cilvēks jūtas atbrīvotāks, dabiskāks un drošāks. Tādēļ mēs esam tikai sieviešu apvienība.

—      Ko Jūsuprāt sieviete var iegūt darbojoties/ iestājoties apvienībā?

Tikai ar iestāšanos vien sieviete iegūtu piederības sajūtu. Tā ir viena no cilvēka vajadzībām – piederēt kādai sociālai grupai. Sievietes, kuras ir aizņemtas vai nejūt aicinājumu darboties, var kļūt par mūsu apvienības pasīvajām loceklēm. Viņas neko neorganizētu, bet tiktu par visu informētas un uz visiem pasākumiem ielūgtas. Taču tās katolietes, kuras labprāt iesaistītos projektos, pasākumu organizēšanā vai vadīšanā, varēs pilnībā realizēt savu aicinājumu un talantus. Pats galvenais, lai darbošanās dotu gandarījumu pašai darītājai. Un redzot sava darba augļus, šis gandarījums daudzkārtēji pieaug. Jo vairāk dodam, jo vairāk saņemam. Protams, mēs domājam arī iespēju robežās par finansiālu atlīdzinājumu par ieguldīto laiku un darbu. Piemēram, sieviete, kura labi pārvalda kādu svešvalodu, varētu par simbolisku samaksu apmācīt citas sievietes. Tas būtu izdevīgi gan skolotājai, gan tām, kas mācās. Darbojoties apvienībā pieaug arī draugu loks. Tā ir arī iespēja aizbraukt uz citu draudzi, pilsētu, valsti, iespēja piedalīties semināros ārvalstīs. Jo vairāk informētas jūs būsiet, jo vairāk iespēju jums pavērsies.

—      Kādai būtu jābūt sievietes lomai baznīcā?

Īsi un kodolīgi uz šo jautājumu laikam nevar atbildēt. Sieviete ar savu īpašo sievišķo jeb femīno dabu bagātina Baznīcas dzīvi, liturģiju. To, ko nepamana vīrietis, pamanīs sieviete. Kaut vai ar savu īpašo sievietes intuīciju. Gan sievietei, gan vīrietim ir savs aicinājums. Katrs mēs to realizējam savādākā veidā. Sieviete vienmēr ir bijusi pavarda (uguns) sargātāja, un man ļoti gribētos, lai šo skaisto uzdevumu viņa veiktu arī Baznīcā. Lai viņa ir dzīvās ticības sargātāja. Ar savu mīlestību, savām rūpēm, savu ticību un paļāvību sieviete stiprina un iedvesmo ik vienu.

—      Vai ir kaut kādi vecuma ierobežojumi, lai iestātos apvienībā?

Mūsu apvienībā var iestāties jebkura pilngadīga katoliete.

—      Ja kāda no mūsu klausītājām jūt tādu aicinājumu stāties Latvijas Katoļu sieviešu apvienībā, kas viņai būtu jādara?

Mūsu apvienībā ir pavisam vienkārši iestāties un izstāties, ja ir tāda vēlme. Mums nav nekādu saistību, piemēram, solījumu vai kas tamlīdzīgs. Tādēļ mūsu apvienībā drīkst iestāties arī klostermāsas, locekles no sekulārinstitūtiem vai citām kristīgām kopienām. Lai iestātos apvienībā un saņemtu aktuālo informāciju, ir nepieciešams aizpildīt pieteikšanās anketu. Šo anketu es Jums varu nosūtīt pa pastu vai arī elektroniskā veidā.  Par savu vēlmi Jūs varat man  atrakstīt uz e-pastu. Un mūsu elektroniskā adrese ir apvieniba@hotmail.com Droši variet zvaniet arī pa telefonu 7677482, 9430349.

Informācija par mūsu apvienību ir izsūtīta daudzām draudzēm, kopienām, priesteriem.