Stiprinājumam

1. Kāpēc domāt, ka es nevaru, ja Bībele saka, ka es visu spēju Kristū, kas mani dara stipru? (Filipiešiem 4:13)

2. Kādēļ lai es zūdītos par trūkumu, ja Dievs ir teicis, ka apmierinās visas manas vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū? (Filipiešiem 4:19)

3. Kādēļ lai es baidītos, ja Bībele saka, ka Dievs man nav devis baiļu garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu? (2. Timotejam 1:7)

4. Kāpēc šaubīties, vai es spēšu piepildīt savu aicinājumu, ja Dievs man ir piešķīris ticības mēru? (Romiešiem 12:3)

5. Kāpēc būt vājam, ja Bībele saka, ka tas Kungs ir manas dzīves spēks un ka es būšu stiprs un spēšu rīkoties tāpēc, ka pazīstu savu Dievu? (Psalms 27:1; Daniēla 11:32)

6. Kādēļ lai es dotu sātanam virsroku savā dzīvē, ja Tas, kas manī, ir lielāks nekā tas, kas pasaulē? (1. Jāņa 4:4)

7. Vai es varu samierināties ar sakāvi, ja Bībele saka, ka Dievs mani vienmēr vada uzvarā? (2. Korintiešiem 2:14)

8. Kādēļ lai man trūktu gudrība, ja Kristus man ir kļuvis par Dieva gudrību un Dievs to dod bagātīgi, kad Viņam lūdzu? (1. Korintiešiem 1:30; Jēkaba 1:5)

9. Kādēļ lai mani māktu depresija, ja es varu iegūt cerību, domājot par Dieva sirsnīgo mīlestību, līdzjūtību un uzticību? (Raudu dz. 3:21-23)

10. Kāpēc raizēties un uztraukties, ja visu savu zūdīšanos es varu mest uz Viņu, kurš par mani rūpējas? (1. Pētera 5:7)

11. Kāpēc atļaut grēkam mani verdzināt, ja zinu, – kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība? (Galatiešiem 5:1)

12. Vai varu justies pazudināts, ja Bībele saka, ka Jēzū Kristū man nav nekādas pazudināšanas? (Romiešiem 8:1)

13. Vai man ir pamats justies vienam, ja Jēzus teica, ka Viņš vienmēr būs ar mani un nekad mani neatstās un nepametīs? (Mateja 28:20; Ebrejiem 13:5)

14. Vai es varu justies nolādēts un nolemts neveiksmei, ja Bībele saka, ka Kristus mani ir atpircis no bauslības lāsta un dāvājis Savu Garu? (Galatiešiem 3:13-14)

15. Kāpēc būt neapmierinātam, ja, līdzīgi Pāvilam, es varu iemācīties būt apmierināts jebkuros apstākļos? (Filipiešiem 4:11)

16. Vai es varu justies nevērtīgs, ja Kristus manā labā ir kļuvis par grēku, lai es Viņā kļūtu par Dieva taisnību? (2. Korintiešiem 5:21)

17. Kāpēc man būtu jāmocās ar vajāšanas kompleksu, ja zinu – neviens nevar būt pret mani, jo Dievs ir ar mani? (Romiešiem 8:31)

18. Kāpēc justies apjukušam un nemierīgam, ja Dievs ir miera avots un dara man zināmu ceļu ar Savu Garu, kas mājo manī? (1. Korintiešiem 14:33, 2:12)

19. Kāpēc justies neveiksminiekam, ja Kristū es esmu uzvarētājs visās lietās? (Romiešiem 8:37)

20. Kāpēc ļaut dzīves grūtībām un spiedienam mani nomākt un satraukt, ja es varu turēt drošu prātu, jo Jēzus ir uzvarējis pasauli un tās bēdas? (Jāņa 16:33)

– N.Andersons