Raidījums “Mīlestības trīsstūris”

Latvijas Katoļu sieviešu apvienība
Raidījuma viesis: Ināra Uzoliņa
Latvijas Katoļu sieviešu apvienības prezidente

—      Vai varat pastāstīt, kā radās ideja dibināt Latvijas Katoļu sieviešu apvienību?

1998. gadā Betānijas Dominikāņu māsu klostera priore māsa Marjolaina bija saņēmusi ielūgumu dalībai seminārā, kuru organizēja Eiropas Katoļu sieviešu organizāciju apvienība. Māsa piedāvāja man šo iespēju un es ar prieku piekritu. Iepriekš nebiju neko zinājusi par katoļu sieviešu organizācijām, ar ko tās nodarbojas, kādi ir to mērķi. Šajā seminārā man atklājās  jauna pasaule. Uzzināju, ka gandrīz katrā valstī, kur ir kristieši, pastāv un darbojas arī katoļu sieviešu organizācijas. Un visas šīs organizācijas ir Pasaules Katoļu sieviešu organizāciju apvienības locekles. Tās sadarbojas un atbalsta viena otru. Ticiet man, visā pasaulē sievietēm ir vienādas problēmas, neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa vai kultūras. Es sapratu, ka arī Latvijas katoļu sievietēm ir nepieciešama sava organizācija, kurā viņas varētu kopīgi darboties un sadarboties. 5 gadus es aktīvi biju iesaistījusies Pasaules Katoļu sieviešu organizāciju apvienībā. Esmu ieguvusi lielu pieredzi, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad mēs varam  pašas darboties.

—      Kādi ir apvienības mērķi?

Mūsu galvenais mērķis ir pildīt tuvākmīlestības bausli. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir ļoti daudz vajadzību, tādēļ mums ir ļoti plašas iespējas palīdzēt un tādā veidā apliecināt savu mīlestību. Ja runājam par  konkrētiem mērķiem, tad tie ir

—      līdzdarboties Baznīcas un sabiedrības dzīvē;

—      veicināt sieviešu solidaritāti un pašapziņu; norādīt sievietēm uz viņu tiesībām sabiedrībā, valstī un Baznīcā;

—      palīdzēt sievietēm, kuras ir nonākušas grūtībās; sevišķi jaunajām un vientuļajām māmiņām;

—        pārstāvēt vērtīborientētas, reliģiski motivētas politiskās intereses; piemēram – pieprasīt sievietēm un māmiņām labvēlīgu likumdošanu, kas nodrošinātu pietiekamu sociālo un finansiālo atbalstu.

Mūsu mērķis ir integrēt kristīgo ticību mūsu ikdienā un ar saviem darbiem apliecināt to. Jēzus ir aicinājis padzirdīt izslāpušos, pabarot izsalkušos un apģērbt kailos. Šis aicinājums nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien. Protams, vēlamies realizēt ne tikai sociālos projektus, bet arī izglītojošos. Mums visiem ir tiesības uz cieņpilnu dzīvi, tādēļ ir jānovērš vēl esošās netaisnības sabiedrībā un likumdošanā.

—      Kā Jūs plānojat realizēt savus mērķus?

Lai realizētu savus mērķus, mums ir nepieciešams sakontaktēties ar sievietēm, kuras vēlās darboties vai jau darbojas. Esam plānojušas reālus pasākumus, kuros varētu piedalīties jebkura sieviete, gan organizēšanā, gan pašā pasākumā.

·           Konkrēti tie būtu pašapziņas semināri sievietēm, kuri ir paredzēti 1 reizi mēnesī sestdienās 2 gadu garumā. Šajos semināros sieviete atklāj pati sevi, sākt apzināties sevī to, kas vēl ir bijis apslēpts. Tos varētu saukt arī par paš-izziņas semināriem. Jau 20 gadus balstoties uz šiem semināra materiāliem, kurus ir izstrādājusi Austrijas klostermāsa,  tiekas un strādā sievietes Eiropā. Ikdienā mums nav iespējas pārdomāt ļoti svarīgus jautājumus: Kāda es esmu? Kādēļ es tāda esmu? Vai es varu mainīties? Kas man būtu jāmaina? Sevišķi sievietes, kurām ir jārūpējas par savām ģimenēm, ir noslogotas un šīs sestdienu tikšanās reizes būtu viņām kā atelpa no ikdienas. Šis laiks tiks veltīts tikai viņām. Un tas ir ļoti svarīgi. Kad mēs apzināmies savas gaišās un tumšās puses, tad mēs arī kļūstam drošākas, vairāk uzdrošināmies, mēs nebaidāmies no kļūdām un neveiksmēm, jo saprotam, ka neesam pilnīgas un neviens no mums nav pilnīgs. Mēs atļaujamies būt tādas, kādas esam. Mēs atklājam savu vienreizību, unikālo neatkārtojamību. Un kad mēs to apzināmies, tad arī mūsu pašapziņa aug un mūs nenomāc mazvērtības jūtas.

• Esam plānojušas realizēt dažādus projektus, kuros vēlamies iesaistīt apvienības sievietes. Tie būs izglītojoši semināri, katoļu sieviešu laikraksta izdošana,  tikšanās reizes ar dažādiem speciālistiem, atpūtas pasākumi, izbraucieni un svētceļojumi. Laji ir aicināti līdzdarboties draudžu dzīvēs. Sievietes var iesaistīties Sv. Mises, arī bērnu Sv. Mises  sagatavošanā, svētdienas skolu vadīšanā, pieredzes un lietu apmaiņas centru veidošanā. Ir jāskatās, kādas ir intereses un vajadzības. Tad arī var ļoti daudz ko organizēt, lai draudzes dzīve būtu interesanta un garu bagātinoša. Ir skumji, ja cilvēki atnāk tikai uz Sv. Misi. Viņi lūdzas kopā, saņem žēlastības, bet viens otru gandrīz nepazīst. Nepazīst otra vajadzības. Sievietēm parasti piedēvē aprunāšanas netikumu. Un tas ir arī pamatoti, taču aprunāšana bieži vien ceļas no patieso apstākļu nezināšanas. Ir nepieciešams kontakts.  Arī tādēļ, ka tik daudzi taču jūtas vientuļi.
• Taču mēs vēlamies sniegt arī reālu sociālo palīdzību. Piesaistīsim līdzekļus, lai varētu atbalstīt vientuļās un jaunajās māmiņas, kurām ir ļoti nepieciešams šis atbalsts. Pašlaik atbalstam ar privātu ziedojumu palīdzību jau 2 ģimenes. Tas nav normāli, ka mūsu likumdošana nenodrošina pietiekamu sociālo un finansiālo atbalstu šīm sievietēm, tādēļ ir jādarbojas arī politiskajā jomā, lai mainītu esošo situāciju. Kopā ar citām Latvijas sieviešu organizācijām tas ir iespējams. Mums tikai vajag aktīvi darboties. Latvijā taču lielākā iedzīvotāju daļa ir sievietes! Un kurš pie mums visvairāk cieš? Kurš dzīvo lielākā nabadzībā? Kurš visvairāk rūpējas par ģimenēm? Sievietes. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņpilnu dzīvi un dzīves apstākļus. Un mums tas ir jāapzinās, ka pašreizējā situācija nav normāla! Mums ir jāaizstāv savas tiesības, savu bērnu tiesības. Un domāju, ka jebkurš vīrietis būs tikai vinnētājs, ja viņa māte, sieva, māsa vai meita būs laimīgas, nedzīvos nabadzībā un spēs realizēt savu aicinājumu.

—      Kādēļ Jūsuprāt ir Latvijas katoļu baznīcā svarīga šāda apvienība?

Mūsu apvienība varētu teikt ir saikne starp valsti un Baznīcu. Katoļu Baznīcu. Mēs vēlamies savu kristīgo pārliecību realizēt savā ikdienā. Iepazīstot Baznīcas mācību un smeļoties tajā spēkus, mēs ejam darboties pasaulē. Mūs nevada mūsu ambīcijas, mantkārība vai tieksme pēc nopelniem. Mūsu dzinulis ir ticība un tuvākmīlestība. Ja mēs aizstāvam dzīvību, tad balstāmies uz Baznīcu kā autoritāti. Tēlaini sakot, Evaņģēlijs ir mūsu statūti.  Ar to mēs atšķiramies no parastas valstiskas organizācijas.

Katoļu Baznīcai mūsu apvienība ir svarīga, jo gribam sekmēt laju, konkrētāk, sieviešu iesaistīšanos baznīcas dzīvē un aktivitātēs.

—      Kādēļ tā ir tikai sieviešu apvienība? ( nevis siev. un vīr.? )

Es varētu uzdot pretjautājumu. Kādēļ ir sieviešu un vīriešu klosteri? Bet ja nopietni, tad ir tā, ka jo konkrētāk ir noformulēts mērķis, jo vieglāk to sasniegt. Ja mēs tagad vēlētos atbalstīt un palīdzēt gan sievietes, gan vīriešus, tad mēs netiktu ar mūsu uzdevumu galā. Tās ir divas dažādas mērķauditorijas. Katrai ir savas vajadzības, intereses un vēlmes. Nav labi tās jaukt kopā.

—      Kādēļ Jūsuprāt sievietēm ir svarīgi būt arī tikai sava dzimuma lokā?

Ja runa būtu tikai par izklaides pasākumiem, tad gan nebūtu problēmas, ja piedalītos gan vīrieši, gan sievietes. Bet iedomājaties pašapziņas semināru, kurā tiek pārrunāti ievainojumi, bailes, nedrošība. Sieviete sievieti vieglāk saprot, viņām bieži vien ir vienādas problēmas. Vīriešu klātbūtne tikai mulsinātu un neļautu atvērties. Tas taču nav noslēpums, ka vīrieši un sievietes ir dažādi. Un tas ir labi, ka tā ir. Iedomājaties Lietuvu un Latviju. Lietuvieši nerisina Latvijas problēmas un otrādi. Šīs valstis tikai sadarbojas.

Sievietēm ir svarīgi būt kādu laiku tikai starp sievietēm. Un vīriešiem tikai starp vīriešiem. Ikdienā mēs taču bieži piedzīvojam sieviešu vakarus, kad sapulcējas draudzenes un izrunā visu, kas uz sirds sakrājies, atbalsta viena otru, iedrošina. Iedomājieties, kas būtu, ja šo sieviešu vidū būtu kaut vai 1 vīrietis. Pirms atklāti kaut ko pateikt, sieviete aizdomātos, ko vīrietis par viņu padomās, vai būs labi, ja arī viņš to uzzinās utt. Tas ir mūsu instinkts – vēlme izpatikt jeb iepatikties pretējam dzimumam, parādīt sevi no labākās puses, slēpt savus trūkumus un nepilnības. Tāda ir mūsu daba, kas diemžēl mums dažreiz neļauj atklāti pārrunāt lietu vai problēmu būtību. Starp sava dzimuma pārstāvjiem cilvēks jūtas atbrīvotāks, dabiskāks un drošāks. Tādēļ mēs esam tikai sieviešu apvienība.

—      Ko Jūsuprāt sieviete var iegūt darbojoties/ iestājoties apvienībā?

Tikai ar iestāšanos vien sieviete iegūtu piederības sajūtu. Tā ir viena no cilvēka vajadzībām – piederēt kādai sociālai grupai. Sievietes, kuras ir aizņemtas vai nejūt aicinājumu darboties, var kļūt par mūsu apvienības pasīvajām loceklēm. Viņas neko neorganizētu, bet tiktu par visu informētas un uz visiem pasākumiem ielūgtas. Taču tās katolietes, kuras labprāt iesaistītos projektos, pasākumu organizēšanā vai vadīšanā, varēs pilnībā realizēt savu aicinājumu un talantus. Pats galvenais, lai darbošanās dotu gandarījumu pašai darītājai. Un redzot sava darba augļus, šis gandarījums daudzkārtēji pieaug. Jo vairāk dodam, jo vairāk saņemam. Protams, mēs domājam arī iespēju robežās par finansiālu atlīdzinājumu par ieguldīto laiku un darbu. Piemēram, sieviete, kura labi pārvalda kādu svešvalodu, varētu par simbolisku samaksu apmācīt citas sievietes. Tas būtu izdevīgi gan skolotājai, gan tām, kas mācās. Darbojoties apvienībā pieaug arī draugu loks. Tā ir arī iespēja aizbraukt uz citu draudzi, pilsētu, valsti, iespēja piedalīties semināros ārvalstīs. Jo vairāk informētas jūs būsiet, jo vairāk iespēju jums pavērsies.

—      Kādai būtu jābūt sievietes lomai baznīcā?

Īsi un kodolīgi uz šo jautājumu laikam nevar atbildēt. Sieviete ar savu īpašo sievišķo jeb femīno dabu bagātina Baznīcas dzīvi, liturģiju. To, ko nepamana vīrietis, pamanīs sieviete. Kaut vai ar savu īpašo sievietes intuīciju. Gan sievietei, gan vīrietim ir savs aicinājums. Katrs mēs to realizējam savādākā veidā. Sieviete vienmēr ir bijusi pavarda (uguns) sargātāja, un man ļoti gribētos, lai šo skaisto uzdevumu viņa veiktu arī Baznīcā. Lai viņa ir dzīvās ticības sargātāja. Ar savu mīlestību, savām rūpēm, savu ticību un paļāvību sieviete stiprina un iedvesmo ik vienu.

—      Vai ir kaut kādi vecuma ierobežojumi, lai iestātos apvienībā?

Mūsu apvienībā var iestāties jebkura pilngadīga katoliete.

—      Ja kāda no mūsu klausītājām jūt tādu aicinājumu stāties Latvijas Katoļu sieviešu apvienībā, kas viņai būtu jādara?

Mūsu apvienībā ir pavisam vienkārši iestāties un izstāties, ja ir tāda vēlme. Mums nav nekādu saistību, piemēram, solījumu vai kas tamlīdzīgs. Tādēļ mūsu apvienībā drīkst iestāties arī klostermāsas, locekles no sekulārinstitūtiem vai citām kristīgām kopienām. Lai iestātos apvienībā un saņemtu aktuālo informāciju, ir nepieciešams aizpildīt pieteikšanās anketu. Šo anketu es Jums varu nosūtīt pa pastu vai arī elektroniskā veidā.  Par savu vēlmi Jūs varat man  atrakstīt uz e-pastu. Un mūsu elektroniskā adrese ir apvieniba@hotmail.com Droši variet zvaniet arī pa telefonu 7677482, 9430349.

Informācija par mūsu apvienību ir izsūtīta daudzām draudzēm, kopienām, priesteriem.